Padomi svaigēdājiem un tiem, kam vienkārši patīk ēst svaigus, garšīgus augļus. Ko darīt, ja daži augļi izraisa nepatīkamas sajūtas kuņģī un pēc to lietošanas rodas vēdera pūšanās?
Esam izvēlējušies atbilstošus un drošus veidus, kā “apmānīt” organismu, kurus iesaka terapeiti un gastroenterologi.
Kāpēc augļi izraisa vēdera uzpūšanos?
Augļi satur dabīgos cukurus, jo īpaši fruktozi un sorbītu, kas dažiem cilvēkiem var radīt gremošanas grūtības, skaidro sertificēta dietoloģe un grāmatu autore Karlija Bosežūra. Šie slikti sagremotie cukuri caur tievo zarnu nonāk resnajā zarnā, kur tos fermentē resnās zarnas baktērijas, palielinot gāzu veidošanos, paskaidroja gastroenteroloģe Kristena Lī .
Turklāt augļi satur arī citu vielu – pektīnu, kas ir nešķīstoša šķiedrviela. Lai gan augļos esošās šķiedrvielas palīdz mazināt citas gremošanas problēmas, piemēram, aizcietējumus, dažiem cilvēkiem tās var izraisīt vēdera uzpūšanos. Dr. Lī arī piebilda, ka augļi satur antioksidantus un vitamīnus, tāpēc, ja iespējams, no tiem nevajadzētu pilnībā izvairīties.
Kuri augļi biežāk izsauc vēdera uzpūšanos?
Daži augļi satur lielāku daudzumu fruktozes, kas var izraisīt nopietnu vēdera uzpūšanos, skaidroja eksperti. Pie šādiem augļiem pieder: āboli, pārgatavojušies banāni ar melniem plankumiem uz mizas (jo tajos ir lielāks pektīna saturs nekā nenogatavojušos banānos), plūmes, vīnogas, žāvēti augļi, ķirši, bumbieri, mango, nektarīni, aprikozes, ananāsi, granātāboli.
Kādi augļi vismazāk izraisa vēdera uzpūšanos?
Dr. Lī uzskata, ka augļi ar zemu fruktozes saturu, piemēram, zemenes, mellenes, apelsīni un kivi, retāk izraisa vēdera uzpūšanos. Eksperte piebilst, ka laba izvēle ir arī augļi ar zemu dažādu saharīdu un poliolu saturu, piemēram, papaija, mandarīni un nenogatavojušies banāni.
Lasi vēl: Īss ceļvedis, kā ātri un pareizi izžāvēt slapjus apavus
Kā izvairīties no vēdera uzpūšanās pēc augļu ēšanas
Eksperti sniedz dažus padomus, kas palīdzēs novērst vēdera uzpūšanos pēc augļu ēšanas:
Eksperti norāda, ka nav iemesla pilnībā izvairīties no āboliem un banāniem, lai gan tie var radīt vieglas vai pat vidēji smagas nepatīkamas sajūtas. Viņi iesaka tikai kontrolēt apēsto augļu daudzumu.
Ievērojiet laiku starp ēdienreizēm. Starp ēdienreizēm, uzkodām un citiem augļiem ir ieteicams ievērot vismaz divu stundu intervālu.
Nomizojiet augļus: pat tik vienkārša lieta kā augļu, piemēram, ābolu, bumbieru vai persiku, nomizošana var padarīt tos vieglāk sagremojamus, jo mizā ir ļoti daudz šķiedrvielu.
Pievienojiet augļus kokteiļiem: mehāniskā augļu sagriešana kokteiļos noteikti palīdz novērst vēdera uzpūšanos, jo tas “saīsina gremošanas laiku, kas nozīmē mazāk laika vēdera uzpūšanai”.
Ierobežojiet žāvētu augļu patēriņu. Žāvēti augļi ir ērta un veselīga uzkoda, taču tie satur cukuru un koncentrētas šķiedrvielas, kas gremošanas procesā izraisa lielāku gāzu veidošanos.
Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst vai mazināt vēdera uzpūšanās sekas.